e.z.livin’

Vakar es to paveicu. Mans bilžu blogs PHOTO-LATVIA ir pārnests no Blogger uz manu bezizmēra hostingu iekš BlueHost. Nebija ne vainas vecajai vietai, vienkārši nebija lielas iespējas darboties ar SEO, kas tagad nozīmē, ka tagad pēc dažu manipulāciju veikšanas, manu blogu cilvēki atradīs biežāk, ātrāk un labāk! Nu, redzēsim!

Pēdējā laikā darbojoties ar vairākiem domēniem, lapām, blogiem un e-pastiem, es esmu nonācis pie secinājuma, ka nav - nav viss šajā pasaulē dārgi! Jums vajag bezizmēra hostingu ar bezizmēra datu bāzēm, bezizmēra trafika ierobežojumu, 24/7 servisu utt.? Es zinu, ka Latvijā tādu ar uguni ir jāmeklē. Bet kas jums liek to darīt Latvijā? Paņemiet Amerikā. Cena - tūlīt apsēdīsieties - ap 50 latiem gadā! Jā - GADĀ!

Bez tam, varat tam 24/7 servisam zvanīt, palīdzēs. Dārgi uz Ameriku zvanīt, ja? Nekā - Skype vajag izmantot, jeb arī kādu citu no neskaitāmajiem tāda veida pakalpojumiem. Varēsiet pa 20 santīmiem pēc sirds patikas izrunāties.

Un jums vajag e-pastu izvietot? Jā, tas arī ir iekļauts cenā. Ja negribat hostingu, gribat tikai e-pastu, varat pie Googles pieteikties. Dabūsiet savam “mazajam biznesam” līdz 200 lietotājiem e-pastu, kalendāru un vēl dažas it kā mazāk svarīgas lietas uzminiet, par cik! Par brīvu!

Labi, pārāk neaizraušos. Ja kādu ieintriģēju, uzrakstiet, sakontatkēšu, parunāsim!

Tags: Tehnoloģijas // Add Comment »

Es TV vispār diezgan maz skatos. Varētu pat teikt, ka praktiski nemaz. Tomēr, ja ir kvalitatīvais futbols, tas piesaista manu uzmanību. Kvalitatīvais futbols ir Pasaules čempionāts, Eiropas čempionāts un UEFA Čempionu līga.

Par Čempionu līgu - galvenais ir viens jautājums - kurai Francijas komandai no Lionas es jutīšu līdzi. Tas parasti arī atrisinās pats no sevis, paši zināt, kāpēc.

Toties vēl paliek grupu turnīra otra diena, kurā nav baigā interese, jo tā komanda no Lionas nespēlē katru dienu.

Toties man šogad izskatās tā, ka arī otra diena būs interesanta. Šodien Marseļa sitas ar Liverpūli, pagaidām zaudē 1:2, bet izskatās ļoti smuki! Nesalīdzināt ar pagājušo gadu. Ir dabūjuši jauno daudzsološo futbolistu Ben Arfa no tās pašas Lionas komandas - tas no tiem, kurus es pazīstu vaigā.

Kas zina, varbūt vēlreiz piedzīvošu Marseļas Olympique ČL finālā. Vēl tagad atceros bērnību, kad finālā Marseļa ar Jean Pierre Papin zaudēja Dienvidslāvijas Crevna Zvezda. Patiesībā stulbi zaudēja - dienvidslāvi vinnēja tikai pēcspēles 11m sitienos, bet līdz tiem nokļuva tikai ar klupināšanas metodi. Kā marseļietim bumba, tā gāž zemē. Es toreiz biju maziņš, bet pēc spēles rupji lamājos. Vēl tagad to netaisnību nespēju piedot!

Tags: Nekam // Add Comment »

Šodien devu uzdevumu cilvēkam. Nav svarīgi, kādu un kam, bet galvenais sākumā viņam, protams, ir iztēloties, kas būs, kad šis projekts tiks realizēts. Un cilvēks man atbild, ka tas vēl nav iespējams, jo viņam ir jāpārzina līdzekļus, ar kādiem šis projekts tiks realizēts. Nu, ļoti mīklaini uzrakstīju, bet topiks ir no IT sfēras.

Šis piemērs kļūst par pamācību divās daļās.

Pirmā daļa. Lai paveiktu kādu uzdevumu, iegaumējiet - nav tāda lieta kā neiespējams uzdevums. Ir jādomā, jāiekodē sevi savādāk - “es to izdarīšu, un, lai to izdarītu, es tagad iešu un uzzināšu sekojošas lietas: …”. Bet, ja jūs pasakāt, ka tagad nespējat to izdarīt, jūsu zemapziņa saprot, ka “es to nespēju izdarīt” un “man ir attaisnojums, kāpēc es to nespēju izdarīt”. Un jūs mierīgu sirdi varat necensties to izdarīt, jo jums taču ir attaisnojums un jūs no darba neatlaidīs, jo spēsiet pienācīgi attaisnoties.

Bet vai jūs nevēlaties šo uzdevumu paveikt? Realizēt projektu. Pacelt savu pašapziņu, redzot, ka jums pa spēkam ir viss! Tad ejiet un paveiciet!

Un otra pamācība ir par veiksmīga noslēguma vizualizāciju. Nē, jums nav jāpārzina līdzekļi, jums ir jāzina, uz kurieni jūs virzāties. Jebkura projekta veiksme ir tā veiksmīgs noslēgums, nevis līdzekļi, ar kuriem šis projekts tika realizēts. Klients jūs slavēs par gala risinājumu, nevis par līdzekļiem. Galu galā, nav svarīgi, ar kādu transporta līdzekli jūs nokļūstat no viena punkta līdz otram; galvenais ir, lai jūs to izdarāt sveiki un veseli un laicīgi!

Ja jūs zināt, uz kurieni jūs ejat un zināt aptuvenu virzienu, agri vai vēlu jūs tur nokļūsiet. Bet, ja jūs nezināt, uz kurieni jūs ejat, bet toties zināt, ka galvenais ir katru dienu noiet 50 kilometrus, nebūt nav teikts, ka jūs kādreiz kaut kur nokļūsiet…

Tags: Panākumiem // 1 Comment »

Nupat gadījās būt klāt situācijai. Rakstāmlietu veikalā māte ar dēlu, pēc izskata vecāko klašu skolnieku, jeb pirmā kursa studentu, strīdas par to, kādu pierakstu kladi pirkt. Dēls kritizē mātes izvēli un saka, ka pie Ošiņa ir tāda smuka, kvalitatīva, ar cietiem vākiem - tādu viņam vajag. Māte uz to atbild bezmaz, ka viņš galīgi dīvains ir, ka par to pašu naudu var četras šādas nopirkt - un rāda klades parastās.

Ja ierunājas taupītāja prāts, tad protams. Ietaupīsim vienreiz, otrreiz, izbrauksim ar mazāku summu cauri dzīvei. Nopirksim kaut kādu parastu pierakstu kladi, ko mums teiks, to tur pierakstīsim, bet kad pienāks laiks, izmetīsim.

Bet no otras puses. Ja būs smuka klade, būs prieks to lietot atkal un atkal. Un tad dēls pierakstīs zināšanas, izmantos tās. Un vai tas nav mērķis, kāpēc viņam ir paredzēts turpmākos gadus apmeklēt mācību iestādi? Jeb tomēr viņam ir uz turieni jāiet tikai tāpēc, ka tā vajag, un tāpēc mēģināsim izbraukt tam procesam cauri ar pēc iespējas mazāku naudas summu?

Ir svarīgi, kā cilvēks jūtas. Un - vai kāds mani apstrīdēs, ka cilvēks jūtas labāk, ja viņš lieto skaistas lietas? Es atceros sevi tālajos deviņdesmitajos. Staigāju parastā kreklā un ļoti vienkāršā kaklasaitē. Jutos šajā apģērbā ne pārāk. Un tad es nokļuvu Vācijā tuvumā vienai izpārdošanai. Izvilku no groza kreklu par piecām doičmarkām. Un tad pirkuma iedvesmots aizgāju un nopirku kaklasaiti, ja nemaldos, par 30 markām.

Varat, protams, smieties, bet turpmāk man bija laba sajūta tērpjoties uzvalkā. Labprāt to nēsāju. Un man ir pārliecība, ka pirmo savu paaugstinājumu darbā es ieguvu tāpēc, ka es apkārt staigāju kaklasaitē. Priekšniecība saprata, ka es ne tikai esmu ar pietiekošu prātu apveltīts, bet mani var arī klientiem rādīt.

Un tāpēc es iesaku - neliedziet ne saviem bērniem, ne arī pats sev visu to labāko. Varbūt mazāk, bet labāko. Jeb pagaidiet izpārdošanu un tad paņemiet labāko ar 50% atlaidi!

Skaistums izglābs pasauli, esat to dzirdējuši? Kāpēc jums liekas, ka šeit runa ir par sievietēm?…

Tags: Panākumiem // 1 Comment »

Traks var palikt. Jau stundu ņemos, neko nevaru panākt.

Man ir viens (vēl viens) blogs. Gadu vecs, saucas photo-latvia.com. Viņam dizains ir pilnībā OK, vismaz mani apmierina. Man tāds, kurā ir 10 maza izmēra bildes, kuras var dabūt lielākas, ja ir vēlēšanās, vairāk patīk, nekā standarta fotoblogi, kuros ir pa vienai lielai bildei katrā lapā.

Tas, kas nav OK, ir tas, ka viņš stāv uz Blogger. Ir baigi limitētās iespējas kaut ko darīt SEO labā. Tāpēc es esmu pieņēmis lēmumu ielikt to visu iekš wordpress savā bezizmēra hostingā.

Ar ielikšanu arī nav problēmu. Problēmas sākas, kad es vēlos dizainu. Nu pēc vienas stundas pārlūkošanas man ir skaidrs, ka neviena no pieejamām tēmām mani neapmierina.

Vai kādam ir kādas ziņas, kā lai es šo pašu izskatu, kāds man jau ir iekš Blogger dabūju formātā, kas wordpress derēs? Būšu priecīgs par jebkādu uzvedinošu linku…

Tags: Nekam // Add Comment »

Varbūt tas ir stulbi. Varbūt. Bet man liekas kaut kā nepareizi, ka, ja es ieeju grāmatu veikalā un vēlos iegādāties kādu grāmatu latviešu valodā par sevis uzlabošanu, projektu vadību vai ko tamlīdzīgu, es varu izvēlēties 5-10 gadus vecas grāmatas.

Saprotiet, arī šīs lietas ir zinātne. Un zinātne attīstās. Kādreiz kopējās pasaules zināšanas dubultojās katru gadsimtu. 20.gadsimtā pasaules zināšanas dubultojās katrus 25 gadus. Tagad pasaules zināšanu apjoms dubultojas katrus piecus gadus.

Tad kāpēc mums ir jālasa vecas grāmatas? Kāpēc mums ir jāatpaliek no pārējās pasaules, lasot to, kas, iespējams, vairs nav aktuāls? Vai tiešām ir nepieciešami 10 gadi, lai iztulkotu labu grāmatu?

Kārtējo reizi atliek atviegloti nopūsties un priecāties, ka mani tas neskar. Jo man taču ir angļu valodas zināšanas, maksājumu karte un pasta adrese, uz kuru saņemt grāmatas no Amazon.

Protams, ka jaunākās ziņas no slavenību dzīves gan pie mums nonāk gaismas ātrumā.

Tags: Prātam // 2 Comments »

Divas lietas. Viena - cilvēki sūdzas, ka nav laika, nav iespējams paspēt visu izdarīt, nav iespējams apgūt jauno, nepietiek laika pat tekošos darbus padarīt…

Otra lieta - cilvēki sūdzas par to, ka tik šausmīgi daudz laika  nākas pavadīt satiksmes sastrēgumos.

Bet kā būtu šīs abas lietas apvienot un gūt kādu labumu? Pieņemsim, jūs katru dienu pavadāt stundu sastrēgumos. Ko jūs darāt? Klausāties mūziku - jau 50.reizi to pašu mīļāko CD, klausāties radio - mazliet mūzikas, mazliet ziņas un  daudz, daudz uzbāzīgas reklāmas…

Es tāpat darīju pirms kāda laika, ar to atšķirību, ka radio neklausos jau sen - nu, es nespēju bez nervozitātes klausīties tās reklāmas, kas atkārtojas atkal un atkal.

Bet tad es parēķināju - automašīnā pavadīta stunda un 15 minūtes katru dienu. Aptuveni 25 stundas mēnesī. Kā jums liekas, ja jums iedotu papildus vienu diennakti mēnesī, vai jūs gadījumā nespētu apgūt vairāk jaunumus, iegūt vairāk svarīgu informāciju? Te nu jums ir šī iespēja!

Pēdējo 2 mēnešu laikā es esmu paveicis sekojošu.

Noklausījies franču valodas audiokursu. Pirms tam “ne bū, ne mē”, tagad varētu šo to restorānā pasūtīt.

Noklausījies vācu valodas audiokursu. Pirms tam bija kaut kāda nojēga par valodu, spēju futbolu skatīties diezgan brīvi, taču kaut ko pateikt - bija kauns jau pirms runāšanas. Tagad ir daudz maz pa plauktiņiem salikts, vēl mazliet piepūles, vārdnīcas apgūšana, tad varēšu diezgan labi runāt. Nākamais atskaites punkts aprīlis 2009, kad braukšu uz Vīni.

Noklausījies vairākus podkāstus. Podkāsti ir labi tajā ziņā, ka varu izvēlēties, kādu noderīgu informāciju klausīties, nevis, kādu (nekādu) laipni piedāvā kāda no radiostacijām.

Jā, bet, ir viena nianse tam visam, protams. Bez valodas zināšanām izvēle, ko klausīties, ir ļoti nabadzīga, lai neteiktu - nekāda. Tāpēc, kā reiz teica Andris Šķēle - marš, visiem angļu valodu mācīties!

Tags: Panākumiem // Add Comment »

Man ir atvaļinājums. Līdz ceturtdienai. Tā ir labā ziņa. Mēģinu visas šīs dienas kopš pagājušās trešdienas pēc iespējas mazāk aiztikt datoru, tas arī pārsteidzoši labi izdodas!

Mums te ciemos ir atbtaukuši draugi no Austrijas, kā rezultātā ir radusies vajadzība mazliet apceļot arī savu dzimto zemi. Protams, laikapstākļi nav paši ideālākie priekš tūrisma, bet kaut kā iztiekam.

Šīs ceļošanas rezultātā aizdomājos par tūrisma iespējām Latvijā. Sezona īsa, viss maziņš, bet iespējas ir! Vajag tikai tās radīt un izmantot. Pēdējās divas dienas pabiju divās vietās. Viena ir piemērs, kā iespējas tiek izmantotas, otra - kā netiek.

Bijām Duntes muižā, kur ierīkots Minhauzena muzejs. Te ir piemērs idejai un entuziasmam, kuru nevar iznīdēt pat ugunsgrēks. Vieta skaista, ekspozīcija interesanta. Tā kā lija lietus, neaizgājām pa takām, bet noteikti būtu bijis vērts. Ar bērniem Minhauzena muzejā varat pavadīt droši kādas četras stundas. Un tas viss vietā, kur tik pat labi varētu būt nekas. Pilna Latvija ar muižu esošām vai potenciālām drupām.

Otra vieta - Salacgīvas nēģu tacis. Principā interesanta vieta. It sevišķi tādiem, kas nekad ne jūru, ne upes ieteku jūrā, ne nēģus nav redzējuši. Bet tādu ir pilna Eiropa.

Nu, lūk, piebraucam, izstāstu, ka redz kur tālumā murdi salikti, tāda baigā ietaise, kurā zivis tiek iekšā, bet ārā netiek. Paskatāmies, pāris foto, kāpjam mašīnā iekšā un tinam prom. Viss. Bet kāpēc? Normālā vietā šeit upes krastā būtu vismaz viens sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kurā varētu šos te nēģus nopirkt, nogaršot, klāt alu piedzert, respektīvi, pavadīt vismaz stundu un atstāt kādu daļu no sava maka satura. Bet šeit nekā tāda nav. Kaut kāda aizslēgta būda, nav neviena ar ko parunāt, palūgt izglītot par nēģu ķeršanu…

Nu, tādas, lūk divas pilnīgi dažādas lietas un vietas. Var jau teikt, ka tad, kad Latvija būs tūrisma zeme, tad viss visur būs. Bet ziniet? Ja paši neveidos interesantus tūrisma objektus, tad Latvija par tūrisma zemi nekļūs nekad!

Un ziniet, kas mani vēl besī? Tas, ka piekrastes ciemos var nopirkt kūpinātus Norvēģijas lašus. Varbūt drīzumā pārejam uz jaunu konceptu - ceļmalas būdās pārdodam vācu konservus?

Tags: Ceļošana // Add Comment »

Visiem patīk sensācijas. Tad ir, par ko parunāt. Tik ļoti patīk sensācijas, ka ņems un puslīdz noticēs pat pašai stulbākajai ziņai, ka tikai būtu par ko parunāt. Piemēram, šai - par interneta galu.

Un tagad padomājiet ar galvu mazliet.

Pats galvenais spēks internetā ir meklētājs vārdā Google. Ja Google vairs nespēj parādīt klientam meklēšanas rezultātu saturu, tas ir “čau” - serviss vairs neeksistē.

Pats nozīmīgākais spēlētājs interneta reklāmās ir Google Adsense (Adwords). Ja viņu klientu lapas vairs netiks apmeklētas, neviens neizvietos reklāmas, tātad arī šis serviss ir “čau” - nestrādā vairs.

Un padomājiet - vai Google pieļaus kaut ko tādu, kā rezultātā viņu bizness beidzas?

Nākamais - kā jums liekas, cik minūšu laikā gaišie prāti izdomās, kā apiet ierobežojumus? Es, nebūdams pārāk erudīts šajās tehniskajās lietās, iedomājos vismaz divus veidus.

Tā mēs varētu vēl turpināt, bet vai ir jēga?

Nākošais, ko tā erotiskās ievirzes meitene prezentēs, noteikti būs reports par asteroīdu, kas nonesīs mūsu māti Zemi pa tīro 2014.gadā. Vai pat ārāk, ja plāns labi realizēsies…

Sarunājam - beidzam ņemties un pievēršamies produktīvām lietām - mums te pasaulē krīze ir, galu galā…

Tags: Nekam // 1 Comment »

Pirms kāda laika rakstīju par labu metodi, kā padarīt darbus. Vēlreiz - izvēlieties katrai dienai 6 darbus, nosakiet prioritātes un dariet darbus prioritārā secībā, nākošo sākot tikai tad, kad iepriekšējais pabeigts.

Tāpat solīju, ka mēģināšu attīstīt šo metodi, lai sasniegtu vēl labākus rezultātus.

Attiecībā uz vienu darāmo darbu sarakstu nav nekādu problēmu, ja jūs esat brīvs cilvēks, respektīvi, naudu pelnāt savā biznesā. Tad jūsu darba laiks ir jūsu privātais laiks un otrādi - jūsu privātais laiks ir jūsu darba laiks. Toties, ja jums ir darba devējs, pie kura jūs pavadāt dienā noteiktas astoņas stundas, ar vienu sarakstu parādās problēma. Jums ir augstas prioritātes personīgais darbs, taču ir citi zemākas prioritātes darbi, kuri tomēr ir jādara, jo ir darba laiks.

Ja jūs uzturat vienu sarakstu, var rasties problēma tajā brīdī, kad esat nonācis līdz savam privātam darbam, bet darba laiks vēl nav beidzies. Tad rodas jautājums, ko darīt tagad, bet tikko rodas jautājums, tā ir samulsums, domāšana, kas atkal tērē jūsu dārgo laiku. Tāpēc vajadzētu uzturēt divus sarakstus. Vienu sava darba devēja, vienu savā labā. Un tad, kad ir beidzies darba laiks, pārslēdzieties uz privāto un dariet visu pēc tās pašas metodes.

Protams, kā jau teicu, ja jūs naudu pelnāt personīgā biznesā, nav vajadzības pēc šādiem diviem sarakstiem, jo gan jau jūs spēsiet izlemt, kas priekš jums ir pirmā pioritāte - izdarīt kaut ko priekš darba, vai priekš mājas.

Tags: Darbam // Add Comment »