25.07.2008
Kādu laiku nebiju lietojis savu e-paraksta karti, kā rezultātā biju piemirsis tās PIN kodu (kurš, lai būtu īpaši drošs ir 6 ciparu garumā). Un diemžēl arī vairs neatcerējos, kur esmu noslēpis savu PIN un PUK kodu lapiņu.
Tādēļ devos uz Latvijas Pasta “Saktas” nodaļu, lai noskaidrotu, ko man tagad darīt. Tur man pastāstīja, ka vajadzēs iegādāties jaunu e-paraksta karti, bet juridiskajām personām viņi neko nevar izdarīt — vajag kontaktēties ar pārdošanas daļu.
Man iedeva pārdošanas daļas vizītkarti, uz kuras ir rakstīts, ka viņu e-pasta kontaktadrese ir bizness@e-me.lv. Šāda pati informācija ir redzama arī e-me kontaktu/ lapā. Tādēļ arī nosūtīju savu sāpi uz šo adresi ar jautājumu, ko man tālāk darīt.
Tad kad pēc dienas nebiju saņēmis nekādu atbildi, nosūtīju atgādinājuma e-pastu. Arī pēc tā divas dienas sekoja klusums un nekādu atbildi nesaņēmu. Tad man nācās atgriezties pie pagājušā gadsimta tehnoloģijām un zvanīt pa norādīto telefonu.
Pārdošanas daļas pārstāvis man pastāstīja, ka viņš nezinot, kas saņemot e-pastus uz bizness@e-me.lv un ka tā neesot viņu e-pasta adrese, jo šī e-pasta adrese esot IT daļai. Uz komentāru, ka uz viņu vizītkartes un arī webā ir rakstīts, ka tā ir Pārdošanas daļas e-pasta adrese, viņš atbildēja, ka diemžēl Latvijas Pastā ir birokrātija un web lapas veido mārketinga daļa un viņi tur neko nevarot mainīt.
Man būtu silts ieteikums Latvijas Pastam, ka piedāvājot tādas advancētas e-lietas kā e-paraksts, vispirms vajadzētu iemācīties apieties ar vienkāršākām e-lietām kā e-pasts. Un, lai panāktu lielāku e-paraksta lietotāju skaitu, efektīvāk būtu uzlabot e-paraksta klientu servisu, nevis draudēt, ka e-paraksta izmantošanu vajadzētu padarīt par obligātu.
5 komentāri | 
e-paraksts, e-pasts, klientu serviss | 
Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
29.06.2008
Jau pagājis kāds laiks, kopš apmeklēju Ruby on Rails konferenci RailsConf Portlandē, bet tomēr gribēju uzrakstīt īsu kopsavilkumu par iespaidiem.
Konferencē nebija nekādu revolucionāru paziņojumu vai jaunumu, jo kā jau David Heinemeier Hansson teica Eiropas konferencē, tad Rails no revolucionāra ir kļuvis par prasmīgu amatnieku, kas cītīgi strādā pie savu prasmju uzlabošanas. Un tādēļ RailsConf saturs bija vairāk tehnisks un orientēts uz “advancētu” Ruby/Rails programmētāju prasmju pilnveidošanu. Ja kādam ir vēlmes iepazīties ar konferences saturu un atsauksmēm par to, tad šeit var atrast kopsavilkumu un dažādas saites.
Daži no maniem iespaidiem:
- Rails 2.1 ir cieši integrēts ar memcached caching serveri, kas ļauj vienkārši “kešot” jebkādus objektus, ar kā palīdzību var būtiski palielināt aplikāciju veiktspēju
- Daudzi Rubyisti ir programmēšanas poligloti - it īpaši mani interesē vairāki projekti, kur Ruby tiek izmantots kopā ar Erlang, kuru arī es esmu sācis apgūt brīvajos brīžos
- Rubyisti masveidā (tai skaitā arī es) pāriet uz Git versiju kontroles sistēmu - ja kādu interesē iepazīties ar Git, tad rekomendēju noskatīties RailsConf prezentāciju par Git
- Piedalījos JRuby “hackfestā”, kur varēja pakonsultēties ar JRuby izstrādātājiem un palūgt padomu par saviem JRuby projektiem
- Satikos ar Oracle džekiem, kas izveidojuši mix.oracle.com (veidots ar Ruby on Rails un produkcijā strādā uz JRuby) - patīkami, ka arī viņi novērtē manas aktivitātes Ruby on Oracle “sadraudzināšanas” jomā
Konference bija ļoti labi organizēta tehniskā nodrošinājuma ziņā - neskatoties uz ~2000 dalībniekiem, kuri visi bija ar saviem piezīmjdatoriem (kā jau parasti ap 95% bija MacBooki), wifi tīkls strādāja ļoti apmierinoši.
Tā ka kopumā konference ļoti patika un plānoju šoruden doties arī uz Berlīnes RailsConf Europe.
Nav komentāru » | 
konferences, ruby on rails | 
Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
23.04.2008
Jau vairāk kā gadu esmu kļuvis par spējās programmatūras izstrādes (agile software development) pieeju pārliecinātu piekritēju un popularizēju to gan kolēģiem, gan klientiem. Un sanāk diezgan veiksmīgi 
Viena no “agile” vērtībām ir “Individuals and interactions over processes and tools” - projektā iesaistītie cilvēki un viņu sadarbība ir svarīgāka nekā kādi formāli definēti procesi un tehnoloģiski rīki. Par šo tēmu bieži nākas runāt uzsākot kāda projekta pārveidi “agile” virzienā.
Viena no biežākajām tēmām ir par to, kādus rīkus izmantot projekta darbu plānošanā. Mēs esam pieraduši, ka darbu plānošana un kontrole notiek ar kādu rīku palīdzību - ar MS Project plāniem, ar Excelī sarakstītiem darbu sarakstiem vai arī ar vēl kādu komplicētāku rīku. Un tāpēc tiek uzdots jautājums, ar kādu rīku vislabāk vajadzētu plānot un kontrolēt “agile” projektus.
Un mana atbilde uz to ir tāda, ka varbūt nemaz nevajag nekādus tehnoloģiskus rīkus. Ja projekta komanda ikdienā atrodas kopā vienā telpā, tad daudz efektīvāki var būt “manuālie” plānošanas rīki - papīra lapiņas un siena, kur šīs lapiņas var novietot:
- papīra lapiņas neuzspiež obligātu informācijas struktūru, kā rezultātā tiek pierakstīts tikai tas, kas patiešām ir būtiski
- papīra lapiņas var bez sirdsapziņas pārmetumiem izmest miskastē tad, kad redzmas, kad kādu darbu vajag pārformulēt savādāk vai sadalīt sīkākos darbos
- plānošanas procesā papīra lapiņas daudz uzskatāmāk var novietot uz galda un kopīgi pārvietot, grupēt, sadalīt pa prioritātēm
- papīra lapiņas dod veicamajiem darbiem “fiziskas esamības” efektu - tas vairs nav tikai ieraksts kaut kādā kaut kur noslēptā failā
- papīra lapiņas pie sienas sagrupētas pēc darbu izpildes statusa ir vienmēr redzamas visiem projekta dalībniekiem un visi ir lietas kursā par patreizējo projekta darbu statusu - ir mazāka vajadzība pēc garlaicīgajām projekta statusa sanāksmēm, kur jāatskaitās par paveikto.
Un ja tiešām vēlāk tomēr būs nepieciešami elektroniski plānošanas rīki (kas var būt nepieciešams, ja visa projekta komanda regulāri neatrodas kopā vienā telpā), tad vispirms izmēģinot “manuālās” plānošanas metodes būs iegūta labāka sapratne par to, kādu elektronisko rīku vajadzētu izmantot un kādā veidā izmantot.
Tāds netipisks e-lietu raksts, kurā rekomendēju dažreiz atteikties no e-rīkiem
1 komentārs | 
agile, plānošana | 
Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
04.04.2008
Sākotnēji man twitter.com ideja likās muļķīga un ka tas nostrādās tikai uz Web 2.0 fanātiem, kas lieto visu, ko viņiem padod priekšā.
Bet tagad es esmu sapratis, ka nav tik ļoti svarīgs tehniskais risinājums un arī sākotnējais nolūks (ko burtiski var saprast kā to, ka visiem tagad varēs paziņot, ka ēdu brokastis vai arī atrodos tualetē), bet gan tas, kādiem nolūkiem to sāk izmantot dažādas lietotāju kopienas.
Twitter sāka mani atkal interesēt, kad redzēju, ka to izmanto daudzu konferenču dalībnieki, lai konferenču laikā operatīvi varētu paust savu viedokli par redzēto un dzirdēto. Tādēļ pirms došanās uz Euruko konferenci nolēmu pievienoties Twitteram un sāku sekot līdzi vairāku Rubyistu twittiem, kuri šķita man interesanti. Kas šķita interesanti, ka Twitterā var atrast lielāko daļu Ruby kopienas aktīvo dalībnieku un ka pamatā viņi Twitteru izmanto profesionālo jaunumu apmaiņai. Tā rezultātā tas arī mani stimulēja Twitteru izmantot savu Ruby aktivitāšu publicēšanai.
Tādēļ, pirms sākat izmantot Twitteru, izdomājiet, kādam nolūkam jūs to gribat darīt. Ja jūs tur katru dienu liksiet desmitiem ierakstu par tēmu “ko lai tagad tādu šeit ieraksta”, tad jūsu “signal vs noise” attiecība būs ļoti zema un nez vai ilgtermiņā daudzi gribēs sekot līdzi jūsu haotiskajam domu gājienam. Bet toties, ja kāda lietotāju grupa ar līdzīgām interesēm izmanto Twitteru šo līdzīgo interešu apspriešanai, tad tas tiešām var būt ļoti efektīvs jaunumu apmaiņas mehānisms.
Vai arī kādam ir cits viedoklis?
1 komentārs | konferences, ruby on rails, web lapas | Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
05.02.2008
Ir pienācis ilgi gaidītais brīdis un www.latvija.lv ir pieejams pirmais e-pakalpojums ar identifikatoru URN:IVIS:100001:EP-EP00-v1-4 jeb garāk izsakoties “Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā”. Sākotnēji gan bija solīts, ka vajadzēja jau būt šādiem 26 e-pakalpojumi, bet labāk jau ir, ka vispirms tiek palaists pirmais eksperimentālais kucēns, kuru var arī noslīcināt, lai pēc tam nākošos uztaisītu vēl labāk.
Iepriekš biju jau rakstījis, ka man radās aizdomas, ka valsts informācijas sistēmu integrācija tiek taisīta pārāk sarežģīti. Tādēļ interesēja, kā tas viss izskatīsies no gala lietotāju viedokļa - vismaz gala lietotājiem visu to XML shēmu sarežģītību nevajadzētu attēlot.
Pēc nosaukuma šis e-pakalpojums izklausās diezgan vienkāršs - man vajadzētu sevi autentificēt un pēc tam ar viena klikšķa paldzību vajadzētu saņemt sarakstu ar personām, kuri ir deklarējuši dzīvesvietu manos īpašumos. Tādēļ uzreiz ķēros pie šī e-pakalpojuma izmēģināšanas.
Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
6 komentāri | e-paraksts, e-pārvalde | Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
26.01.2008
Neesat muļķis, esat Ruby muļķis Šāda devīze ir Ruby Fools konferencei, kas notiek 1. un 2. aprīlī Kopenhāgenā un kura pamatā ir orientēta uz Ruby un Rails iesācējiem.
Tā ka ja kādam ir vēlme ātri “iebraukt” Ruby un Rails pasaulē, tad šī konference varētu labi noderēt un nokļūšana uz Kopenhāgenu ir gana vienkārša. Pats uz šo konferenci gan neplānoju doties, jo plānos ir īstās RailsConf konferences.
Nav komentāru » | programmēšana, ruby on rails | Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
26.12.2007
Ir noticis tas, no kā baidījās mana Nokia, un es jau vairāk kā mēnesi esmu iPhone lietotājs. Tā kā šī mēneš laikā esmu to intensīvi lietojis, tad varu novērtēt, kas ir labi un kas slikti, un kas man patīk un kas nepatīk.
Kā jau virsrakstā rakstīju, tad iPhone ir mazāk “fīčas” nekā citos “gudrajos” telefonos, bet toties šīs “fīčas” kas tajā ir, ir izstrādātas gandrīz perfekti. Un tādēļ pirms kāds pieņem gala lēmumu par iPhone iegādi, es rekomendētu labi pārdomāt, vai šī iPhone ideoloģija sakrīt ar personiskajām vēlmēm attiecībā par to, ko vajag darīt šai ierīcei.
Kas tad ir šīs pāris lietas, ko iPhone dara stipri labāk:
- Safari Interneta pārlūks
Šī ir pirmā mana mobilā ierīce, uz kuras var normāli sērfot pa webu. Iepriekš man bijusi ne pārāk laba pieredze ar Palmu (uz kura web lapas izskatās pavisam savādāk nekā normālos pārlūkos) un Nokia (uz kura vajag mocīties lai ar bultiņām aizbīdītu mazo ekrāna rāmīti uz vajadzīgo web lapas vietu), kā arī esmu skatījies, kā kāds kolēģis mēģināja atvērt pārlūku uz Windows Mobile iekārtas (bet neizdevās, jo atmiņa bija pilna ar visādām citām aplikācijām :)).
Savukārt uz iPhone visas web lapas izskatās tā, kā tām ir jāizskatās, var ērti gan ritināt, gan palielināt/samazināt web lapas ar pirksta palīdzību. Bieži lietoju iPhone, lai lasītu jaunumus ar Google Reader palīdzību, lai izlasītu rīta avīzi iekš vdiena.lv un ldiena.lv, lai sagūglētu kādu steidzamu informāciju. Nesen konstatēju, ka iPhone ļoti labi noder konferencēs garlaicīgu referātu laikā - ar to var daudz neuzkrītošāk sērfot pa webu, nekā turot klēpī piezīmjdatoru
- iPod mūzīkas un podkāstu atskaņotājs
Tas, protams, nav brīnums, ka iPhone ir arī labākais iPod. Tā kā esmu regulārs podkāstu klausītājs, tad salīdzinot ar Nokia Podcasting aplikāciju galvenais ieguvums ir tas, ka nevajag manuāli lejuplādēt jaunākās podkāstu epizodes un manuāli dzēst ārā vecās. Un protams ieguvums ir arī tas, ka visu mūzikas kolekciju un podkāstu sarakstu varu organizēt ar iTunes palīdzību uz sava datora.
- SMSu sūtīšana
Uz parastiem telefoniem SMSu sūtīšana man parasti sagādāja mocības, jo nespēju ātri drukāt ar daudzkārtējo ciparu taustiņu spaidīšanas metodi. Uz iPhone esmu sācis daudz biežāk lietot SMSus, jo ar iPhone ektrāna klaviatūras spaidīšanu varu drukāt ātrāk un arī SMSi tiek skaisti sakārtoti sarunu sarakstos, kur var kopā redzēt nosūtītās un saņemtās ziņas no otra sarunu biedra.
- E-pasts
Esmu pieslēdzis iPhone pie GMail IMAP interfeisa un pamatā izmantoju to e-pasta lasīšanas vajadzībām. Tagad es pārtikas iepirkuma sarakstus lūdzu man atsūtīt uz e-pastu un veikalā varu ērti apskatīties, ko man vajag nopirkt
- Fotogrāfiju glabāšana
Uz iPhone sinhronizēju pēdējās aktuālās fotogrāfijas, kuras vajadzības gadījumā varu ātri parādīt radiem/draugiem/kolēģiem. Arī fotogrāfiju apskatei lietojamība ir būtiski labāka, nekā iepriekšējai Nokia - var ētri redzēt visu albumu sarakstu, apskatīt albuma bildes samazinātā izmērā un pāršķirstīt bildes ar pirksta palīdzību. Dažkārt kaut ko arī nobildēju ar iPhone kameru, bet tā gan nav nekas pārāks par citu telefonu kamerām.
- YouTube
Nu un ja dažreiz gribās “nosist” laiku, tad var apskatīties kādu kārtējo YouTube muļķīgo videoklipu.
- Pārslēgšanās starp WiFi un EDGE tīkliem
Patīk tas, ka iPhone bez liekiem jautājumiem automātiski pieslēdzas zināmam WiFi tīklam, ja tāds ir pieejams, un ja nav pieejams, tad EDGE tīklam. Uz Nokia man vajadzēja norādīt vai nu vienu noklusēto tīklu, vai vienmēr manuāli izvēlēties, kas pēc kāda laika sāka kaitināt.
- Telefons
Droši vien jāpiemin arī telefona funkcijas - pamatā visu varu izdarīt tikpat ātri un ērti kā uz Nokia, galvenais ieguvums ir tas, ka kontaktu sarakstu var ļoti smuki ritināt ar pirksta palīdzību
Nu un kas ir tās lietas, kurās vēlētos uzlabojumus:
- Kalendāra sinhronizācija
Diemžēl patlaban neesmu vēl atradis risinājumu automātiskai Lotus Notes kalendāra sinhronizācijai uz iPhone kalendāru.
- Kontaktu nosūtīšana un saņemšana pa SMS
Pagaidām uz iPhone nav tās iespējas, kas bija uz Nokia, ka var pa SMS kādam citam nosūtīt vai saņemt kontaktinformāciju no / uz kontaktu sarakstu.
- Labāka kamera
Tā kā dažreiz gribās uztaisīt kādu bildi un nekas cits nav pie rokas, tad gribētos kameru ar mazliet lielāku izšķiršanas spēju (patlaban ir 2 megapikseļi).
- [Papildinājums] Latviešu valodas atbalsts
Safari Interneta pārlūkprogramma neatbalsta Windows-1257 web lapu kodējumu, tā ka web lapas, kas ir šajā kodējumā (piemēram, www.delfi.lv) nerādās ar latviešu burtiem. Tās lapas, kas ir UTF-8 kodējumā rādās ar latviešu burtiem. Un vēl ne viesos fontos ir latviešu burti - ja tiek izmantots kāds fonts, kurā nav latviešu burti, tad tie tiek aizstāti ar cita fonta latviešu burtiem, kas vizuāli nav tik smuki.
Latviešu burtu ievade arī uzreiz nav pieejama, bet tur jau ir pacentušies daži entuziasti un ir pieejami “ielāpi”, ar kuriem pievienot latviešu burtu klaviatūras modifikāciju.
Nu un ir arī lietas, kas iPhone nav, bet kuru trūkumu īpaši neesmu izjutis:
- GPS
Pēdējā mēneša laikā esmu vienmēr zinājis, kur atrodos, tādēļ nav bijusi vajadzība to noskaidrot ar GPS palīdzību.
- UMTS jeb 3G tīkls
Pārsvarā vienmēr esmu atradies WiFi tīklā, savukārt veikalā priekš iepirkumu e-pasta saņemšanas ir pilnībā pieticis ar EDGE ātrumu. Bet es, protams, neiebilstu, ja nākamajos iPhone modeļos būtu 3G tīklu atbalsts.
Šādi ir mani pirmā mēneša iPhone lietošanas iespaidi.
P.S. Ja arī vēlaties iegūt iPhone savā īpašumā, tad uzmanieties no pēdējajām iPhone partijām ar jaunāko “firmware” - tos pagaidām nevarēsiet piedabūt strādāt mūsu mobilajos tīklos.
16 komentāri | iPhone, mobilās lietas, nokia, podkāsti | Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
10.11.2007
Nesen pamanīju ļoti interesantu projektu Scratch - vienkāršu, bet vienlaicīgi arī ļoti “spēcīgu” vizuālas programmēšanas vidi, kas pamatā orientēta uz programmēšanas mācīšanu bērniem. Ar Scratch palīdzību var viedot animācijas, spēles, audiovizuālus mākslas darbus un tamlīdzīgus brīnumus.
Šodien ar savu puiku izmēģinājām kopīgi uztaisīt pirmo Scratch projektu un interese bija gan man, gan arī puikam Jebkuru Scratch projektu var arī vienkārši “nošārēt” Scratch web lapā.
Man kā programmēšanas valodu entuziastam likās interesanti, ka Scratch ir izteikti objektorientēta valoda - uz ekrāna izvietotie ķinķēziņi katrs ir objekts ar saviem atribūtiem (atrašanās vieta, virziens, izskats, …) un katram mēs varam vizuāli uzprogrammēt dažāduss skriptus (jeb metodes), kas tiek izpildītas dažādu notikumu gadījumā (nospiesta sākuma poga, saņemts ziņojums, nospiests kāds taustiņš vai kaut kas darīts ar peli, …).
Ja es salīdzinu ar sevi, kā es apguvu programmēšanas valodas, tad tas notika pilnīgi savādāk - vispirms apguvu procedurālo programmēšanu Basicā, C un citās procedurālās valodās, un tikai universitātē sāku apgūt objektorientēto programmēšanu. Bet te Scratchā uzreiz viss ir dabīgi objektorientēts un bērni to uztver ļoti dabīgi. Vēlāk šiem bērniem droši vien būs grūtāk saprast parasto procedurālo programmēšanu
Likās interesanti arī tas, ka Scratch ir veidots ar programmēšanas valodas Squeek palīdzību, kas savukārt ir objektorientēto valodu vecmāmiņas Smalltalk viena no implementācijām. Tā ka Scratch objektorientētība ir dziļi “iedzimta” no tā senčiem.
Rekomendēju visiem vecākiem, kam ir vēlme paprogrammēt kopā ar bērniem
Nav komentāru » | bērni, programmēšana | Patstāvīgā saite
Raksta autors Raimonds Simanovskis
TV3 raidījuma 
57551