Šī ir trafiks http://sapnotava.wordpress.com kešatmiņa. Šis ir lapas momentuzņēmums, kāda tā ir parādījusies Thursday 01st 1970f January 1970 02:00:00. Pašreizējā lapa laika gaitā, iespējams, ir mainījusies.

Sapņotava (Pomegranates jaunkundzes pieraksti)

Atstāj zīmīti!

Jau no dzimšanas esmu pieradināta pie mīļām vēstulītēm, zīmītēm, lapiņām un zīmējumiņiem. No sākuma man pie zīdaiņa gultiņas parādījās piestiprināta lapiņa ar zīmējumu un uzrakstu “bēbis”, pēc tam, laikam ejot, to daudzums un saturs diez gan mainījās.

No rīta dažkārt uz galda atradu tēta atstātu zīmīti, kur viņš raksta par to, kādi viņam dienas plāni, kur atstāta paika vai naudiņa, kas jāizdara, kā jāuzvedas u.t.t. – visam klāt zīmējumi, bultiņas un pasvītrojumi. Arī es tādas atbildes rakstīju, dažkārt sanāca pat vesela sarakste.

Tagad – savā ģimenē – šī tradīcija mēdz atgriezties un tiek pielietota. Vai tā ir mīlestības vēstulīte vai atgādinājums – vienmēr jauki ko tādu saņemt.

Tāpēc man patīk ledusskapja magnētu ideja – var salikt lapiņas, zīmītes, bildes, vairākas reizes tās mainīt – pārveidojot dizainu vienā mirklī.

Šis tas no etsy darbiņiem man iepatikās:

http://www.etsy.com/view_listing.php?listing_id=38410492

http://www.etsy.com/shop/bridbird?section_id=6481514

http://www.etsy.com/shop/yippihippi?section_id=5200593

Agrāk pati taisīju daudz pogu magnētus, šogad jaunā kolekcija ir valriekstu čaumalu magnēti:

kožļeņu uzlīmītes :)

Kā novēroju – izrādās – jaunā paaudze spēj novērtēt mūsu (lasi – vecās paaudzes) vērtības un kaislības. Padomjlaiku mēbeles, kas aplīmētas ar kožļeņu uzlīmītēm ir FĪČA, tāpat kā to pašu laiku galda hokejs, metāla konstruktors, krāsainās grāmatiņas mīkstajos vākos u.t.t.

Tā kā es (vecā paaudze) lienu vecākās paaudzes bēniņos lielu briļļu un kantaino skolas somu meklējumos, jaunākajiem kadriem arī Vintage modē – modelīšmašīnītes, fanķiki.. un saldējums no klasiskajiem bufešu trauciņiem (puse metāla, puse plastmasas) arī garšo LABI.

Pieķerta bildē:

Kaut gan ārā vēl liels sniega daudzums, ir laiks padomāt par pavasara štātītēm. Prasās pēc kaut kā krāsaināka un atsvaidzinošāka. Tā kā tagad grūti laiki un, rādās, nomainīt visu garderobi pret dzīvelīgākām krāsām uzreiz neizdosies, plānoju sākt pa bišķinam.

Iesākumā – tiklīdz parādās siltais laiks nomainīt tikai apavus un piespraust piemērotu toņu brošu, uzlikt piestāvošu lakatiņu vai kādu rotu, atstājot drūmi melno, vienmuļi pelēko vai brūno apģērbu – iznākumam jābūt daudz pavasarīgākam.

Iedvesmojos!

Valentīndiena

Ka tik ir ko svinēt! Jāgatavojas laicīgi!

Šogad sataisītas rotiņas siržu formās – brošas, atstarotājbrošas un krelles – tā teikt – piespraud pie krūtīm sirdi, lai visi zina, ka mīli dzīvi, sevi, draugus, ģimeni un to, ko dari.. ka mīli pat krīzi, pelēcīgo sniegažļuru un ikmēneša rēķinus. Skaisti taču!

Pēdējā laikā rokdarbnieku lauciņos sprakšķ gaiss – idejas tiek zagtas jau mēnešiem, īpaši visi sasparojās uz Ziemassvētku laiku (vajadzīgās detaļas populārākajos veikalos nevarēja iegādāties – tas jau vien bija rādītājs). Rokas atklāja pat tie, kas tās pielietoja tikai tastatūru klabināšanā.

Ir patiesi grūti izdomāt ko jaunu, taču vēl grūtāk to “noturēt” pie sevis, vienlaicīgi pārdodot un reklamējot. Tā es visu laiku pētu vai nav kāds jauns čiekurauskaru “meistars”, vai nav tādas pašas atstarotājbrošas u.t.t. Ir bišku bail, ka tūlīt, tūlīt kāds nošpikos ideju un sāks manā vietā ar to pelnīt.

No otras puses – es pati tomēr mēdzu skatīties, kāds piedāvājums pasaulē, kas jauns, un no tā iedvesmoties. Tas ir gluži kā ar komponistiem – ienāk melodijā prātā un tu vairs nevari pateikt, vai tu to tikko izdomāji, vai kaut kur tomēr esi dzirdējis (Labvēlīgajam Tipam kādā vecā dziesmā šis temats pavīdēja vārdos “pilna galva svešu dziesmu”).

Pilnīgi citādāk, ja šī zagšana notiek plānoti. Var jau varbūt ieviest ko tādu, kas ir jau ārzemēs, bet nav vēl redzēts pie mums.. bet špikot no LV censoņiem vai, vēl trakāk, taisīt kopijas- fuj!

Ko darīt, ja pašam idejas nenāk prātā, bet naudu vajag ļoti un rokas ir prasmīgas? Nezinu. Es ieteiktu domāt cītīgāk.

Taču ir arī interesanti šo rokdarbu tirgu vērot – konkurence aug, ir jāmēģina izcelties, rokdarbnieki vairs nevar atļauties uztaisīt pa roku galam – tagad jāpiedomā pie iesaiņojuma, reklāmas, krāsām, veidiem, izmēriem..

Šeit tad arī  plašākai apskatei kāds mazumiņš no manas jaunās rotu kolekcijas “say cheese”:

Dekorējam ar pārtiku

Mūsu tradīcijas pieprasa uz katriem svētkiem dekorācijas, tā kā bija vēls vakars pirms meitiņas vārda dienas un jāiztiek ar to, kas ir, liku lietā izdomu, atmiņu un roku veiklību. :) Pagatavoju amerikāņu cienīgas popkorna virtenes, lai būtu krāšņāk un interesantāk, pa vidu starp gardumiem savēru sarkanas un rozā pogas. Manuprāt, sanāca diez gan glīti. Galvenais – vienkārši, ātri, lēti un izskatās efektīvi – īstais, ko gatavot arī kopā ar bērniem.

Pirms tam esmu gatavojusi līdzīgus dekorus no konfektēm, cepumiem, piparkūkām, pupām, sēkliņām, karinājusi ābolus un visu ko darinājusi no augļiem un dārzeņiem, jāteic – no popkorna ir visvieglāk. Turklāt – izguglēju, ka var taču to arī krāsot (kaut vai ar guašu krāsām)!

(krāsota popkorna bilde atrasta šeit: http://www.flickr.com/photos/75875335@N00/)

Čiekuru un riekstu auskari

Mans šīsziemas rotu hīts noteikti bija krāsainie čiekuru un riekstu auskari, žēl, ka nesāku skaitīt, cik daudzi pāri ir “aizgājuši” pie labiem cilvēkiem. Taču ne jau daudzumā nozīme, bet priekā, kad atnāk atsauksmes “paldies, man ļoti patīk”, “dāvanas saņēmējs bija sajūsmā” u.t.t. Ne jau visiem patīk, ne jau visi nēsās, taču sajūta, ka tomēr kādam ir līdzīga gaume kā tev (un viņš gatavs nēsāt manu darinājumu) vienmēr pacilā.

Ir gatavs jau nākamais “hīts”, bet par to vēlāk.

Pirmais ieraksts WordPress

Nolēmu, ka šī ir piemērota diena, lai uzsāktu šo blogu – par dekorēšanu, skaisto, par dzīvestelpu un vides krāšņumiem.

Pirmo reizi ievēroju, ka veicot ārā 500m gabaliņu – apsalst zem cepures nepaslēpušies mati. Izskatās kā sirmi. :) Pa ceļam nofotogrāfēju, bet šodien publicēšu ziemīgos skatus no nesenā laika, kad Latviju klāja īsta, kārtīga sarma.

40834