Šī ir trafiks http://viedoklis.wordpress.com kešatmiņa. Šis ir lapas momentuzņēmums, kāda tā ir parādījusies Thursday 01st 1970f January 1970 02:00:00. Pašreizējā lapa laika gaitā, iespējams, ir mainījusies.

Mani 2 santīmi

3 senākie faili (ķēzieraksts*)

14 08 2009

Iespējams, tehnoloģiski orientētajai blogotāju daļai būs interesanti piedalīties ķēžierakstā*, kuru pamanīju šeit- atrast trīs vecākos failus (paša veidotus/modificētus) uz sava datora un pastāstīt kaut ko saistītu ar tiem.

1) ./Faili/Dzivoklis Grivas/SL_DIENA.DOC (1996. gads)

Mans sludinājums Dienā par vēlēšanos īrēt dzīvokli. Ar tā palīdzību tiku pie otrā manā mūžā īrētā dzīvokļa. Bolderājā. 40 minūšu braukšana uz darbu/universitāti ar 3 autobusu. Trešā autobusa galapunkts Bolderājā un jūra, kur vasarā devāmies sauļoties. Iemesls kādēļ meklēju citu dzīvesvietu bija saimniece pirmajā īrētajā dzīvoklī, kas bija Iļģuciemā, Saulgožu ielā. Saimniece bija pilnīgi traka un katru dienu manā prombūtnē ieradās dzīvoklī, kārtoja manas čības un citas lietas, atstāja ledusskapī zīmītes, ko tajā nedrīkst turēt (piem. sīpolus). Man tas uzdzina milzīgu diskomfortu, tāpēc vēlējos pēc iespējas ātrāk tikt prom.

2) ./Faili/LDB.DOC (1996. gads)

Pretenzija (rakstīta 1995. gadā) Latvijas Depozītu Bankai pēc tās bankrota. Kā studentam bez ģimenes, strādājot Lattelecom, naudas bija vairāk nekā spēju notērēt un biju noguldījis to šajā bankā uz 20% gadā. No Ls 1564,93 (deviņdesmit piektajā latam bija pavisam cita vērtība) atpakaļ dabūju tikai Ls 500, ja nemaldos.

3) ./Pictures/iPhoto Library/Originals/1998/1998 Baltic IT&T izstade/dazadi-002.tif (1998. gads)

Baltic IT&T izstādē

Baltic IT&T izstādē

Bilde, kurā esmu ar darba kolēģiem 1998. gada pavasara izstādē Datortehnika. Tās notika Skonto hallē un tur reizi gadā sapulcējās viss IT industrijas zieds. Izstāde nomira dabīgā nāvē pirms vairākiem gadiem.

Ja uz datora ir python un unix, tad atrast vecākos failus var tā:
Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »





Vai standartizācijai jānozīmē Microsoft?

13 08 2009

Šodien TV*Netā pamanīju Andra Anspoka viedokli par valsts IT sistēmu standartizāciju. Lai arī raksts nav tieši mērķēts kā atbilde atvērtā koda tehnoloģiju virzītāju argumentiem (tikai paskaidro konkrēti Rīgas Satiksmes izvēli IT sistēmu attīstību balstīt uz Microsoft produktiem), tomēr tajā ir pāris apgalvojumi, kas uzprasījās pēc dažiem spontāniem (iespējams- pārsteidzīgiem) un nevajadzīgiem (jo šī tēma ir tik nozelēta) komentāriem. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »





Avīzes “Diena” tumsonība interneta vidē

15 04 2009

Avīze “Diena” demonstrē to, kas raksturīgs daudziem tradicionālajiem medijiem (kuri šobrīd nonākuši pamatīgā ķezā ar drukāto tirāžu kritumiem)- tumsonību un atpalicību digitālajā vidē:

www.diena.lv:

Portālā www.diena.lv publicēto autoru viedokļi var atšķirties no Dienas viedokļa, tādejādi par publikāciju un komentāru saturu ir atbildīgi to autori.

Dienai ir tiesības pārpublicēt un izplatīt portālā ievietotos autoru darbus bez pašu autoru ziņas un nenosakot atlīdzību.

1) Vienvirziena attiecības ar satura līdzautoriem, kuriem ir visa atbildība un nekādu tiesību. Nav nekāds brīnums, ka vislasītāko Dienas blogu autori (piem. Gustavs Strenga, Kārlis Streips) pārceļas paši uz savām interneta vietnēm, saglabājot tiesības (un protams arī atbildību) rīkoties ar saviem tekstiem.

www.diena.lv:

Portālā www.diena.lv publicēto ziņu aģentūru materiālu kopēšana, uzglabāšana, arhivēšana un pilnīga vai daļēja publicēšana citos drukātos vai elektroniskos izdevumos ir aizliegta.

2) Nabaga Gūgls, šķiet nu ir pamatīgās sprukās- padomā, meklētājā taču ir noindeksēts un “uzglabāts” pilnīgi viss www.diena.lv saturs un pie tam tas taču tiek publicēts (apskaties tik ar Cached). Šo strikto noteikumu piemērošanu, manuprāt vajadzētu sākt tieši ar Google, ir taču lielisks risinājums- divas rindiņas robots.txt failā.

ĻOTI iesaku izlasīt rakstu pilnībā, lūk mazs citāts:

As for being legal, let’s talk now about the dirty secret of how newspapers operate. They misappropriate content all the time.

Look, I was in a newsroom for years. A newspaper graphic needed doing? You found a book with a drawing, used that without asking the author for explicit permission because shoving in a mention in the “source” line was good enough. Following on a story that a rival paper wrote? You damn well read that other story, which got you up to speed, but heaven forbid you ever mentioned that the other publication came out with the news first. If you did, that was only if you could do a story that suggested you had the “real” scoop that the other publication had wrong.

3) Tad jau nāksies slēgt arī satura agregatorus- ja manā netvibes.com lapā (Google Reader “shared” lapā, Bloglines lapā, pie velna- galu galā kaut vai mana paša blogā) ir iekļauts RSS saturs no www.diena.lv, tad jau sanāk “daļēja publicēšana citos drukātos vai elektroniskos izdevumos”. Slēdzam. Un pie reizes varbūt uzreiz nogriežam RSS plūsmas no diena.lv?

Daudz laimes un attopieties- ne jau ar baidīšanu, aizliegumiem un sankcijām www.diena.lv var izdzīvot ciparu vidē bet gluži otrādi- radot labvēlīgus noteikumus, ražojot un (līdz)producējot oriģinālu saturu un piedāvājot to ērtai un izdevīgai atkārtotai izmantošanai.

Nācās šo ierakstu rakstīt savā blogā nevis zem attiecīgā raksta komentāros, jo komentāru autoriem www.diena.lv prasa “automātiski piekrist” noteikumiem un “neizvirzīt pretenzijas pret portālu” un es (neskaitot to, ka automātiski piekrist nemāku, lai ko tas arī nenozīmētu) šajā konkrētajā ierakstā kā reiz izvirzu pretenzijas portālam ;)





Nedodiet darbu nekompetentām PR aģentūrām!

8 04 2009

Šajā gadījumā mūsu skati pievērsti Elīnai Irbei no Baltijas Komunikāciju Centra, kura LETĀ iepublicējusi preses relīzi:

“Kompānija Apple ir paplašinājusi to valstu sarakstu, kuru iedzīvotāji var legāli iegādāties saturu iTunes tiešsaistes veikalā “App Store”. No šodienas ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs varēs iegādāties mūziku, filmas, TV šovus, programmas, podkastus, audiogrāmatas, universitātes lekcijas un daudzus citus „App Store” pieejamos produktus.”

Apple tiešsaistes veikals, kurā iespējams iegādāties audio un video materiālus ir iTunes Store. AppStore ir tā sadaļa, kurā iespējams iegādāties programmatūru iPhone un iPod Touch.

Latvijā (diemžēl) Apple pieejamu padarījusi tikai AppStore. Protams, paldies arī par to, taču iTunes Store ar mūziku un digitālo filmu un seriālu iznomāšanu Latvijā NAV PIEEJAMA. Dzirdi, Elīna Irbe?

Un vēl mani interesē “daudzi citi pieejamie produkti”. Siermaizes?

P.S. Ja gribas iTunes Store ar mūziku, seriāliem un filmām- Ebay + iTunes Card + USA store.





Datortehnikas 28 gadi: iPhone vs ES-1045

12 11 2008

Universitātes pirmajā gadā mani praktiskie darbi programmēšanā notika Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē iekārtotajā skaitļošanas centrā, kurā varējām strādāt ar ЕС ЭВМ 1045 skaitļošanas sistēmu. Zālē bija vairāk kā 12 terminālu kas bija pieslēgti skaitļotājam, kurš strādāja vairākuzdevumu režīmā un pie tiem mēs rakstījām un darbinājām programmas un pat spēlējām spēles.

Katram terminālim bija zaļš burciparu ekrāns un klaviatūra. Diemžēl man internetā neizdevās atrast nevienu bildi ar ES-1045 konsoli, taču tā bija ļoti līdzīga šai.

Reiz, pielēdzoties savam iPhone caur SSH aizdomājos, cik ekrāna redzamie zaļie burti izskatās līdzīgi tiem, kurus vairāk nekā pirms 15 gadiem redzēju universitātes skaitļošanas centrā. Un tajā brīdī es iPhone izmantoju līdzīgi ES-1045, uz tā attālināti darbinot vairāk nekā vienu termināļa sesiju. Kas tad ir mainījies 28 gadu laikā?

Apple iPhone ЕС ЭВМ 1045
(Analogs rietumpasaulē IBM-3031)
ražošana uzsākta 2007. gadā ražošana uzsākta 1979. gadā 
gabarīti: 115 mm × 61 mm× 11 mm  izvietošanai nepieciešama ~120 kvadrātmetru telpa 
128 MB operatīvā atmiņa 4 MB operatīvā atmiņa 
vismaz 8 GB flash atmiņa datu un programmu uzglabāšanai  29MB un 100MB magnētiskie diski datu un programmu uzglabāšanai 
412 Mhz procesors (takts frekvenci tiešā veidā nevar pārvērst operāciju skaitā, taču pēc pieejamām ziņām procesors veic virs 2 miljoniem operāciju sekundē) procesors, kas veic 660-800 tūkstoši operāciju sekundē

Tātad man šobrīd kabatā ir lielāka skaitļošanas jauda nekā tā, ko nodrošināja elektroniskās iekārtas 120 kvadrātmetru laukumā pirms vairāk nekā 15 gadiem. Labākais, ka mums visiem ir lieliskas iespējas nodzīvot vēl divdesmit astoņus gadus.








31740